Ūdens diena Daugavpils cietoksnī
Daugavpils cietoksnis — cilvēku veidota mitrzeme ar augstu bioloģisko vērtību.
Latvijas Dabas fonds Karjeras nedēļas ietvaros 6. oktobrī organizēja vides izglītības nodarbību Daugavpils Centra vidusskolas 2. d, 3. c un 3. d klašu skolēniem, kuras mērķis bija iepazīt Daugavpils cietoksni kā cilvēku veidotu mitrzemi un nozīmīgu dzīvotņu kompleksu pilsētvidē.
Pasākuma laikā skolēni devās ekoloģiskā izpētē cietokšņa teritorijā, lai iepazītu dabas procesus un biotopus, kas veidojušies cilvēku radītā ainavā. Cietoksni ieskaujošie aizsarggrāvji un pārmitrās pļavas funkcionē kā sekli applūstošas teritorijas, kurās sastopamas mitrzemēm raksturīgas augu un dzīvnieku sugas. Šādi biotopi nodrošina ūdens regulācijas, bioloģiskās daudzveidības un ainavas ekoloģiskās noturības funkcijas.
Skolēni praktiski iepazinās ar mitrāju ekosistēmas elementiem – ūdensaugiem, abiniekiem un bezmugurkaulniekiem, kā arī vēroja putnus un to barošanās uzvedību. Nodarbības laikā tika uzsvērts, ka daudzas sugas ir pielāgotas dzīvot tikai mitrā vidē.
Cietokšņa ekosistēma kā sezonāla mitrzeme
Cietokšņa aizsarggrāvju sistēma ir vēsturiski veidota ūdens noteces un aizsardzības infrastruktūra, taču mūsdienās tā ir kļuvusi par sezonālu mitrzemi, kas pavasarī un rudenī uzkrāj ūdeni līdzīgi upju palieņu ekosistēmām. Šīs teritorijas nodrošina barošanās un nārsta vietas ūdensputniem un bezmugurkaulniekiem, kā arī kalpo par mikroklimata stabilizatoru pilsētas vidē.
Ja ūdens līmenis saglabājas ilgstoši, cietokšņa grāvjos iespējams novērot arī retas un ekoloģiski nozīmīgas sugas, piemēram, pavasara vairogvēžus (Lepidurus apus) – ļoti senas izcelsmes bezmugurkaulnieku, kas ir aizsargājams un indikatīvs biotopu kvalitātes rādītājs.
Sikspārņu populācijas cietokšņa būvēs
Nodarbības laikā skolēniem bija iespēja novērot arī sikspārņus (Chiroptera) – naktī aktīvus zīdītājus, kas izmanto cietokšņa kazemātu un pagrabu telpas kā ziemošanas patvērumus. Cietokšņa masīvās mūra konstrukcijas, ventilācijas kanāli un ķieģeļu spraugas nodrošina stabilu temperatūru un mitrumu, kas ir būtiski šo dzīvnieku ziemošanai.
Sikspārņi ir aizsargājamas sugas, un tie ieņem būtisku ekoloģisku lomu, kontrolējot kukaiņu populācijas un veicinot ekosistēmas līdzsvaru. Latvijā konstatētās 16 sikspārņu sugas ir iekļautas gan Eiropas Savienības Dzīvotņu direktīvas, gan Latvijas aizsargājamo sugu sarakstā, tādēļ to ziemošanas vietu traucēšana ir aizliegta.
