Skip to content

Dabas vērtības mitrājos

Mitrājiem ne katrs grib tuvoties, jo tur var saslapināt kājas vai pat pazaudēt zābaku, taču tieši šīs vietas, kur sastopas zeme un ūdens, ir īstas dzīvības oāzes. Tā ir viena no dabas daudzveidības ziņā bagātākajām ekosistēmām, kurā dzīvība rodas, mājo, mainās. Mitrājā var būt gan silts, gan vēss, gan mitrs, gan sauss, tāpēc arī tik daudz iespēju dažādām dzīvības formām.

Kas dzīvo mitrājos?

  • Putni;
  • Zivis;
  • Rāpuļi un abinieki;
  • Zīdītāji;
  • Bezmugurkaulinieki;
  • Brīvi peldoši, daļēji vai pilnībā iegremdēti ūdensaugi; 
  • Dažādi sauszemes augi, kas pielāgojušies periodiskai applūšanai;
  • Liela daudzveidība ar sūnu sugām.

Palieņu pļavas

Mitrājiem ir daudz veidu, taču viens no Latvijā izplatītākajiem ir palieņu pļavas. Šobrīd palieņu zālāji klāj aptuveni 0,3% no Latvijas teritorijas. Savulaik šis procents ir bijis lielāks, bet 20. gadsimtā zaudēti vismaz 90% no visiem palieņu zālājiem, jo tie ir meliorēti un pārvērsti aramzemēs. Liela dabas daudzveidība, kā arī neskarts palienes reljefs un ainava ir saglabājusies palieņu zālājos Stendes un Rindas palienē, Pededzes un Sitas palienē, Gaujas augštecē starp Strenčiem un Gaujienu. Dvietes paliene, lai arī savulaik tikusi stipri meliorēta, pateicoties vairākiem dabas atjaunošanas projektiem, ir lielā mērā atjaunojusies.

Palienes zālājs vienā no LIFE MarshMeadows projekta partneru teritorijām

Foto: K. Kalns

Neskatoties uz to, ka palienes bieži vien ir pamatīgi nosusinātas, audzēt tajās labību ir riskanti, jo palu laikā tās periodiski applūst. Tāpēc daudzas palienes tiek atstātas novārtā un aizaug ar krūmiem vai kokiem, vairs pilnvērtīgi nepildot savas dabas dotās funkcijas. Palienēs mēdz būt arī kultivēti zālāji bez īpašas dabas daudzveidības nozīmes.

Dabai vērtīgākie ir palieņu zālāji, kas atbilst ES nozīmes biotopu statusam. Tajos ir noteikts augu sugu sastāvs, kas norāda uz to, ka zālājos ilgstoši ir saglabājušies palienēm raksturīgi apstākļi. Šie zālāji ir regulāri applūstoši, kas nodrošina to, ka tajos ir mainīgi augsnes mitruma un auglības apstākļi. Pali palīdz arī uzturēt atklātu ainavu, jo palu laikā ledus gabali var nostumt arī lielus krūmus. Upju gultņu dabiskā mainīšanās jeb meandrēšana nodrošina to, ka palienēs nereti saglabājas vecupes, kas nodrošina lielu ekosistēmas daudzveidību, kas ir svarīga zivīm, bezmugurkaulniekiem un putniem.

Augi palienēs

Palieņu zālāji ir nozīmīgākā dzīvotne vairākām retām un īpaši aizsargājamām augu sugām, piemēram, jumstiņu gladiolai, zilajai kāpnītei, Sibīrijas skalbei, mānīgajai knīdijai, dumbrāja vijolītei. Tajās sastopamas arī dažādas retas orhidejas, piemēram, dzegužpirkstītes un naktsvijoles.

Putni palienēs

Mērkaziņa

Foto: Edgars Smislovs

Vairākām putnu sugām palieņu zālāji ir nozīmīga ligzdošanas un barošanās vieta. Palienēs, kurās ir krūmu puduri, ir sastopamas dziedātājputnu sugas – niedru stērste, mazais svilpis, brūnā čakste. Slapjajās ieplakās un vecupēs sastopams ormanītis un dumbrcālis. Ja zālāja platība ir pietiekama, tajā sastopama arī grieze un/vai pļavu bridējputni – pļavu tilbīte, mērkaziņa, ķīvīte, retāk arī melnā puskuitala, gugatnis un citi.

Pļavu bridējputni. Foto: Ilze Priedniece

Īpaši lielā un kvalitatīvā palieņu zālājā var sastapt arī ķikutu un purva pūci. Palieņu pļavas riestam izmanto arī rubeņi, kā arī melnā puskuitala. Ja pļavai netālu ir upe vai ezers ar bagātīgu ūdensaugu klāju, tajā ligzdo pļavu pīles – prīšķe, platknābis un pelēkā pīle. Caurceļošanas periodā (īpaši pavasaros, palu laikā) palieņu zālājus kā atpūtas un barošanās vietas izmanto liels skaits dažādu sugu ūdensputnu un bridējputnu. Kā barošanās biotops palienes kalpo arī baltajam stārķim un mazajam ērglim.

Bezmugurkaulnieki palienēs

Šos biotopus apdzīvo smailgalvas sienāzis, īsspārnu sienāzis, zeltainais sisenis, parastā bruņublakts, zemesblaktis un daudzi citi kukaiņi. Ļoti bagātīga ir augsnes bezmugurkaulnieku fauna. Palieņu zālājos mitinās medniekzirnekļi. Šajos biotopos uz zirgskābenēm dzīvo zirgskābeņu zilenīša kāpuri. Plaši pārstāvētas mitrumu mīlošo kukaiņu sugas, kas barojas no augu atliekām.

Zeltainais sisenis

Foto: Valda Ērmane

Zivis palienēs

Palienes neapšaubāmi ir vērtība zivīm un abiniekiem. Seklajos, siltajos applūdušo pļavu ūdeņos nārsto līdakas un barojas citas zivis. Ar palienēm ir saistītas vismaz 40 zivju sugas. Dažas no tām dzīvo vecupēs. Vecupēs un zālājos palu laikā notiek zivju nārstošana.

Zīdītāji palienēs

Palieņu pļavas kalpo par ganībām stirnām, staltbriežiem, aļņiem, un līdz ar to arī par medīšanas vietu vilkiem un lūšiem. Ne tikai plēsīgos putnus, bet arī lapsas pievilina palienēs mītošie sīkie zīdītāji – peles un strupastes, kas katru gadu pēc palu atkāpšanās kolonizē palieni no jauna. Palienēs barojas arī sikspārņi.

Ramsāres konvencija

Mitrāju aizsardzībai 1971. gadā Irānas pilsētā Ramsārē Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma konvenciju “Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”, kas bieži tiek saukta par Ramsāres vai Mitrāju konvenciju.  Tas ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai. Ramsāres konvencija nosaka, ka katrai konvencijas dalībvalstij savā teritorijā jānosaka starptautiskas nozīmes mitrāji jeb tā saucamās Ramsāres vietas. Lai kādu teritoriju noteiktu par Ramsāres vietu, tai jāatbilst vienam vai vairākiem kritērijiem, piemēram, teritorijā regulāri uzturas 20 000 vai vairāk ūdensputnu. Pasaulē kopā ir vairāk kā 2350 starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas, starp tām 6 arī Latvijā – Papes mitrāji, Engures ezers, Ķemeru Nacionālais parks, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrājs, Teiču un Pelečāres purvi, taču arī nelielas mitrāju teritorijas ir būtiskas – bebraines, mazi dīķīši, slapji pļavu nostūri, mitras, neapsaimniekotas ieplakas intensīvi apstrādātos laukos.