LIFE MarshMeadows Olaines Dzērveņu festivālā 

20.septembrī Latvijas Dabas fonds piedalījās Olaines Dzērveņu festivālā ar īpašu mitrāju ekspozīciju, kas tapusi LIFE MarshMeadows projektā. 

Festivāla apmeklētāji varēja izzināt mitrāju nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un klimata stabilizēšanā. Apmeklētāji izmeģināja veiksmi Laimes rata spēlē, atbildot uz jautājumiem par dažādiem mitrāju veidiem, kā arī, kāpēc to atjaunošana ir tik būtiska. Eruditākie un veiksmīgākie ieguva dāvānā arī Mitrāju plakātu. Mitrāji ir viena no bagātākajām ekosistēmām, un to saglabāšana prasa arī sabiedrības iesaisti. Mitrāja plakātu un daudzus citus var iegādaties mūsu e-veikalā ŠEIT, tādējodi arī atbalsto dabas daudzveidību Latvijā. 

Festivāla varone bija dzērvene – oga, kas aug purvā, taču tā nav vienīgā mitrāju bagātība. Purva malās un mitrajās vietās sastopamas arī mellenes, zilenes, vistenes un brūklenes, kas atklāj mitrāju vērtību un dod barību gan cilvēkiem, gan savvaļas dzīvniekiem. 

Mitrāji ir viena no dabas daudzveidības ziņā bagātākajām ekosistēmām. Tās ir mājas dažādām dzīvības formām, kas pielāgojušās dzīvei unikālā vidē – starp sauszemi un ūdeni.  

Mitrāju aizsardzībai 1971. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma konvenciju “Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”, kas bieži dēvēta par Ramsāres jeb Mitrāju konvenciju.  

Šobrīd pasaulē ir atzītas vairāk nekā 2350 starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas, no kurām 6 atrodas Latvijā – Papes ezers, Engures ezers, Ķemeru Nacionālais parks, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrājs, Teiču un Pelečāres purvi. Tomēr svarīgi atcerēties, ka nozīmīgas ir arī mazās mitrāju teritorijas – bebraines, mazi dīķīši, slapjas pļavu malas un mitras ieplakas. Tās kopā veido plašu mitrāju tīklu, kas uztur klimatu, ūdens apriti un bioloģisko daudzveidību. 

Tuvākais purvs Rīgai, kur meklēt dzērvenes, ir Ķemeros – tur tās aug blakus arī citām raksturīgām ogām, piemēram, mellenēm, zilienēm, vistenēm un brūklenēm, kas sastopamas purva malās.