C Sugu/biotopu aizsardzības pasākumi

C.1. Grīvu salas un Baltoji voke mitrāju kompleksa hidroloģiskā režīma atjaunošanas darbi

Divās projekta teritorijās atjaunosim hidroloģisko režīmu un dabīgo ūdens līmeņa svārstību dinamiku  kopā 790 ha platībā.  Aktivitātes mērķis ir atjaunot vides apstākļus, kādi nepieciešami, lai panāktu ilgtermiņa labvēlīgu aizsardzības stāvokli mērķa sugām un biotopiem.

Dabiskiem un daļēji dabiskiem apstākļiem raksturīga hidroloģiskā režīma atjaunošana tiks veikta, balstoties uz teritorijas apsaimniekošanas plānu un ūdens līmeņa regulācijas tehnisko projektu (Baltoji Voke), un tehnisko dizainu (Grīvu sala) (sagatavoti rīcībā A.1.). Darbi ietvers dažādas metodes (ūdens notekgrāvju tīrīšana un atjaunošana, slūžu būve, bebru dambju apsaimniekošanas pasākumi, pāreju veidošana pāri ūdens kanāliem, drenāžas sistēmu nojaukšana, ceļu caurteku rekonstrukcija) un tiks specifiski pielāgoti katrai teritorijai. 

C.2. Dzīvotņu atjaunošana Grīvu salā un Baltoji voke mitrāju kompleksā

Lubāna mitrāja Grīvu salā un Baltoji voke mitrāju kompleksā notiks pagātnē pamestu un aizaugušu (degradētu) dzīvotņu atjaunošana kopā 885 ha platībā. Primārajā atjaunošanā tiks izmantotas dažādas metodes, kas pielāgotas katrai situācijai – tiks novākts liekais kokaugu  un krūmu apaugums, tiks samazinātas niedru ekspansijas, aizvākta liekā biomasa un veikti mērķēti atjaunošanas pasākumi, kas nepieciešami konkrētām aizsargājamām sugām.  Tiks izmantotas labākās prakses biotopu atjaunošanas metodes. 

C.3. Atjaunojošā ganīšana visās projekta teritorijās

Visās piecās projekta teritorijās tiks ieviestas atjaunojošas ganības – kopā 1324 ha platībā, kurām sekos ilgtermiņa apsaimniekošana. Šis būs pēdējais projekta biotopu atjaunošanas solis kopā 580 hektāriem ar biotopu 6450 Palieņu pļavām Latvijā, kā arī 744 hektāriem Lietuvā, no kuriem 500 hektāros ir biotopi 7140, 7160, 7230 un 6270. Tiks uzstādīta ganīšanas sistēma un infrastruktūra sezonālai vai vissezonas ganīšanai. Ganīšanai tiks izmantotas dažādu šķirņu gaļas govis, zirgi vai brieži.  Lauksaimnieki turpinās ganīšanu projekta teritorijā pēc projekta beigām. Ganāmpulka apsaimniekošanas stratēģijas laikam pēc projekta beigām tiks aprakstītas projekta After-LIFE plānā.

D. Projekta darbību ietekmes monitorings

D.1. Monitorings atjaunošanas pasākumu ietekmei uz mērķa sugām un biotopiem

Lai novērtētu dzīvotņu atjaunošanas pasākumu rezultātus, monitoringā tiks pievērsta uzmanība četriem parametriem – 1. hidroloģiskā režīma atjaunošanas rezultātiem; 2. dzīvotņu atjaunošanas rezultātiem; 3. pasākumu, kas veikti speciāli ar mērķi uzlabot konkrētu sugu apstākļus, rezultātiem; 4. Dažādu ganību režīmu ieteikmei. Tiks novērtēta arī projekta ietekme uz ekosistēmu apstākļiem. Tā iekļaus sākotnējo un gala novērtējumu, un tiks veikta, balstoties uz monitoringa datiem. Monitoringu veiks sugu un biotopu eksperti, papildus atbalstam LIFE MarshMeadows projekts aicinās stundentus no ārvalstīm, īstenot projektā savas prakses.

D.2. Projekta socioekonomiskās ietekmes novērtējums

Projekta ietekme uz socio-ekonomiku tiks izvērtēta lokālā (lauku saimniecības) un reģionālā līmenī, vērtējot projekta tiešās un netiešās ietekmes. Tiks novērtēta arī projekta ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem.  Lai novērtētu ietekmi uz socio-ekonomiku, mēs plānojam veikt piecas gadījumu analīzes (vienu katrai projekta saimniecībai – četras Latvijā un vienu Lietuvā). Katra gadījumu analīze apskatīs sekojošus aspektus: 

1. Ienākumu plūsmas, kas atvērušās saimniecības līmenī projekta dēļ (piemēram, iespēja saņemt BDUZ maksājumus pēc zālāju atjaunošanas, ienākumi no lopkopības, tūrisma vai no saistītās uzņēmējdarbības);
2. Ienākumu plūsmas, kas projekta dēļ atvērušās reģionālā līmenī (atbalsts tūrisma attīstībai, vietējo saimniecību produkcijas pārstrāde un pārdošana, u.c.);
3.  Jauno ienākumu plūsmu multiplikatora efektu, kas rodas reinvestējot ienākumus tālākā uzņēmējdarbībā un saimniecības attīstībā;
4. Projekta iespaidu uz vietējo ekonomiku un sabiedrību, ņemot vērā ietekmi uz bezdarbu, saimniecības struktūru, zemes lietojumu, dalību agrovides pasākumos un citos aspektos. 

Ekosistēmu pakalpojumu novērtējums iekļaus bāzes līmeņa un gala novērtējumu svarīgākajiem apgādes, regulācijas un atbalsta, kā arī kultūras jeb nemateriālajiem ekosistēmu pakalpojumiem. Dati šim novērtējumam tiks savākti, īstenojot citas monitoringa aktivitātes (D.1.), kā arī gadījumu analīzi šajā aktivitātē.

D.3. Projekta izpildes rādītāju novērtēšana un uzraudzība

Šī rīcība ir paredzēta, lai novērtētu projekta kopējo izpildes rādītāju sasniegšanu, atbilstoši LIFE programmas nosacījumiem. Tajā tiks izmantoti aktivitātes D.1. dati par dažādiem biodaudzveidības aspektiem, kā arī aktivitātes D.2. dati par projekta ietekmi uz socio-ekonomiku. Šie dati tiks integrēti LIFE projekta galveno izpildes rādītāju analīzē, un tā palīdzēs novērtēt projekta ieteikmi dabas aizsardzības un socio-ekonomiskā ziņā.

E. Sabiedrības informēšana un rezultātu izplatīšana

E.1. Projekta kopējā komunikācija un redzamība

Šīs aktivitātes mērķis ir nodrošināt projekta rīcību un rezultātu kopējo redzamību. Šīs aktivitātes pamatā būs stratēģiska pieeja projekta komunikācijai, koncentrējoties uz projekta galveno mērķa grupu – lauksaimnieku, plašākas sabiedrības, kā arī politikas veidotāju sasniegšanu. Šī aktivitāte ir cieši pakārtota izstrādātajai komunikācijas stratēģijai.  Šī aktivitāte iekļauj mājaslapas izstrādi, komunikāciju ar socioālo mediju un masu mediju starpniecību, projekta teritorijās uzstādītās informācijas zīmes, vizuālās informācijas pakas, foto bankas un foto izstādes, timelapse video, publisko pārskatu un citas rīcības.

E.2. Izglītošana par Natura 2000 teritoriju ekosistēmu pakalpojumiem un to popularizēšana

Šī rīcība papildinās E.1. aktivitātes ar kampaņu, kas tēmēta uz mērķa grupām – lauksaimniekiem un plašāku  sabiedrību. Šīs rīcība reklamēs un popularizēs Natura 2000 ekosistēmu pakalpojumus un daudzfunkcionālu Natura 2000 teritoriju izmantošanu, stāstot stāstus par Natura 2000 teritorijām un cilvēkiem, kas tajās saimnieko. Atslēgas elemenents aktivitātei būs stratēģiska pieeja komunikācijai, kas bāzēta komunikācijas stratēģijā.  Šī aktivititāte iekļaus komunikācijas kampaņu, pasākumus projekta teritorijās, dalību lauksaimnieku izstādēs un citos pasākumos, lauksaimnieku pieredzes apmaiņas pasākumus, pasākumus vietējām kopienām un citas rīcības.

E.3. Tīklošanās un replikācija

Šī aktivitāte veicinās projekta laikā uzkrāto zināšanu labāko prakšu pārnesi un pārmantojamību, tā apkopos arī svaigākās atziņas no citiem, radniecīgiem projektiem. Šī aktivitāte balstīsies replikācijas plānā, kas izstrādāts aktivitātē A.2, tā tiks mērķēta uz Natura 2000 teritoriju apsaimniekotājiem, ekspertiem, politikas veidotājiem un dabas atjaunotājiem.

LIFE MarshMeadows izmantos citu projektu labākās prakses, kā arī dalīsies ar mūsu pieredzi atjaunošanas tehnoloģijās, ganīšanas ietekmē uz mērķa sugām, sevišķi bridējputniem, dabā balstītu risinājumu izmantošanu, u.c.

Baltijas Vides forums (LT) apkopos labāko praksi un pieredzi no šī projekta dabas atjaunošanas aktivitātes C.3. Lietuvā tiks pilotēta ganīšanās bridējputniem nozīmīgās platībās, kuras ietekme tiks sistemātiski izvērtēta pie dažādiem ganīšanas režīmiem un lopu šķirnēm/sugām, dalīsies ar to dažādās konferencēs, mācību tūrēs, kā arī Eurosite webināros. 

Šajā aktivitātē tiks organizēti arī divi nacionālie semināri Natura 2000 apsaimniekošanā iesaistītajiem speciālistiem un organizācijām,  Tiks organizētas arī divas Latvijas, Lietuvas vai visa Boreālā reģiona līmeņa ekspertu tikšanās tieši prefesionāļiem, kas strādā ar ganīšanas un apsaimniekošanas jautājumiem mitrājos. Latvijā tiks organizēts arī demonstrāciju pasākums lauksaimniekiem, lai demonstrētu mitrāju apsaimniekošanai piemērotu lauksaimniecības tehniku.

Tiks organizēti arī trīs Eurosite vebināri, kā arī organizēta dalība 30 dažādos starptautiskos pasākumos ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un dalīties ar projekta pieredzi, organizētas divas mācību tūres, dibināti kontakti ar citiem projektiem, kas strādā ar līdzīgām tēmām un īstenotas citas rīcības.

Mūsu darbs  ar politikas veidotājiem sniegsies ārpus šī projekta aktivitātēm. Pirmkārt, mēs centīsimies pozitīvā veidā ietekmēt Lauku atbalsta programmas politiku (plānošanas periods pēc 2027. gada), izstrādājot vismaz trīs konkrētas rekomendācijas attiecīgajiem politikas dokumentiem. Otrkārt, mēs iedrošināsim sadarbību Baltijas valstīs jaunu agrovides pasākumu ieviešanai, integrējot šo tēmu ekspertu platformas darbakārtībā, uzrunājot Zemkopības ministriju un citos veidos. 

F. Projekta darba organizēšana

F.1. Projekta administrēšana, kvalitātes kontrole, audits un galvenie izpildes rādītāji

Latvijas dabas fonds ir atbildīgs par projekta kopējo pārvaldību, koordinētu komunikāciju, monitoringu un atskaitīšanos. Latvijas dabas fonds atbild arī par projekta nacionālo aktivitāšu ieviešanu un lauksaimnieku partneru koordinēšanu. 

Baltijas Vides forums (Lietuvā) ir atbildīgs par projekta pārvaldību un aktivitāšu ieviešanu Lietuvā. 

Projekts ir iesaistījis piecas partnersaimniecības – četras Latvijā un vienu Lietuvā. Katra partnersaimniecība ir atbildīga par tehnisko aktivitāšu ieviešanu, kā arī piedalās tīklošanās un demonstrāciju aktivitātēs.